runība
runība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runība | runības |
| Ģen. | runības | runību |
| Dat. | runībai | runībām |
| Akuz. | runību | runības |
| Lok. | runībā | runībās |
Vispārināta īpašība → runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas bija sindroms, kas veidojies, pateicoties vectēva milzonīgajai runībai ( to visā savā plaukumā varat aplūkot izrakstos no dienasgrāmatas.
- Viņa stāvs nedaudz kontrastēja ar mūsu jauno brīvprātīgo aktīvistu sparu un runību.
- noteikti pluss, ja ir liela sabiedrība un ej uz darba pārrunām..un vispār cilvēks radīts ir lai komunicētu..tomēr pārāk liela runība var novest pie pārpratumiem,pļāpāšanas,noslēpumu neglabāšanas un vispārējiem konfliktiem globālā mērogā : D tātad kā kuru reizi.."IR JĀZINA KAD RUNĀT,BET IR JĀZINA KAD LABĀK PAKLUSĒT"