rosīgums
rosīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rosīgums | rosīgumi |
| Ģen. | rosīguma | rosīgumu |
| Dat. | rosīgumam | rosīgumiem |
| Akuz. | rosīgumu | rosīgumus |
| Lok. | rosīgumā | rosīgumos |
1.Vispārināta īpašība → rosīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme: rosība1.
2.Vispārināta īpašība → rosīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rosība2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šiem cilvēkiem piemīt kopš bērna dienām Namedai tik tuvais, pazīstamais labvēlīgais rosīgums.
- Bet par darbīgumu un rosīgumu Kārķos viss skaidrs, – kas tad redzams pagasta ģerbonī?
- Parasti ģerboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu.
- Krāšņajā vizuālajā materiālā atspoguļota katedrāles dzīvā atmosfēra, rosīgums, kas mājo 18. gadsimtā celtajā dievnamā.
- Jauniešiem visvairāk ieteicams rosīgums un izdarīgums.