rosināt
rosināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rosinu | rosinām | rosināju | rosinājām | rosināšu | rosināsim |
| 2. pers. | rosini | rosināt | rosināji | rosinājāt | rosināsi | rosināsiet, rosināsit |
| 3. pers. | rosina | rosināja | rosinās | |||
Pavēles izteiksme: rosini (vsk. 2. pers.), rosiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rosinot (tag.), rosināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rosinātu
Vajadzības izteiksme: jārosina
1.Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
1.1.intransitīvs
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
1.3.Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
2.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka rodas (fizioloģisks stāvoklis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šāda politika nevar rosināt daudz mācību grāmatu izdošanu latviešu valodas apguvei.
- Motīvi, kas rosina cilvēkus nodarboties ar klavierspēli, ir visdažādākie.
- Pieaugušo runa rosina pastiprinātu bērna interesi, un bērns pievēršas tai.
- Dabaszinātņu uzplaukums 17. un 18. gadsimtā rosināja empīriskā pedagoģijas virziena attīstību.
- Institūcijas teorija rosina jautājumus, uz kuriem meklētas atbildes šajā darbā.