rosmīgums
rosmīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rosmīgums | rosmīgumi |
| Ģen. | rosmīguma | rosmīgumu |
| Dat. | rosmīgumam | rosmīgumiem |
| Akuz. | rosmīgumu | rosmīgumus |
| Lok. | rosmīgumā | rosmīgumos |
1.Rosīgums1.
2.Rosīgums2.
Avoti: LLVV