robežakmens
robežakmens vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | robežakmens | robežakmeņi |
| Ģen. | robežakmens | robežakmeņu |
| Dat. | robežakmenim | robežakmeņiem |
| Akuz. | robežakmeni | robežakmeņus |
| Lok. | robežakmenī | robežakmeņos |
Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens no tiem ir robežakmens, ko Ķemeru iedzīvotāju biedrība uzlikusi,
- Mazsiliešu robežakmens atrodas Palsas upes gultnē cieši pie kreisā krasta.
- Attīrot Liedes upes krastu, ticis atrasts sens robežakmens.
- Senais robežakmens jau bija atrasts pirms šīs kopīgās talkas.
- Tie baroni vēl strīdējušies, Bērs licis noraut to robežakmeni purvā no kalna iekšā.