rožainums
rožainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rožainums | rožainumi |
| Ģen. | rožainuma | rožainumu |
| Dat. | rožainumam | rožainumiem |
| Akuz. | rožainumu | rožainumus |
| Lok. | rožainumā | rožainumos |
Vispārināta īpašība → rožains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās ir palsums un rožainums.
- Ak, Tevi velti šajos ļaudīs svešos Un trokšņu pilsētā sirds satikt cer: Viegls rožainums, lūk, Vatto padebešos Uz Citeru jau vaļā vārtus ver.
- Ja šāds dzīves rožainums nesajūsmina , tad jau savlaicīgi par to jādomā
- Es domāju ka tā bija ļoti svētīga grāmata sievietēm , lai nelolo ilūzijas par dzīves rožainumu un par bruņinieku laikiem
- A par tēmu rožainumu es nepiekrītu - paskatiet rūpīgāk, kas te īsti tiek runāts.