ripināt
ripināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ripinu | ripinām | ripināju | ripinājām | ripināšu | ripināsim |
| 2. pers. | ripini | ripināt | ripināji | ripinājāt | ripināsi | ripināsiet, ripināsit |
| 3. pers. | ripina | ripināja | ripinās | |||
Pavēles izteiksme: ripini (vsk. 2. pers.), ripiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ripinot (tag.), ripināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ripinātu
Vajadzības izteiksme: jāripina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
1.1.Virzīt, pārvietot (ko tādu, kam ir ritenis vai riteņi).
1.2.novecojis Ritināt, grozīt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sadarbības un draudzības līgumu Bauska un Polijas pilsēta Ripina parakstīja pērn.
- Man uzsauc un pamāj ar galvu uz augšup ripinošā eskalatora pusi.
- varbūt tā bija disko bumba, kas tika ripināta ap tavu skatuvi...
- Bumbiņas tiek ripinātas limfas atteces virzienā, tādējādi veicot virspusējo limfātisko drenāžu.
- un pa lielpilsētas apgaismotajām ielām ripina “ pa tumšo”.