riktīgs
riktīgs
ritīgs apvidvārds
1.Īsts, pareizs.
1.1.Tāds, kādam vajag būt (par cilvēku).
2.Tāds, kam nav psihisku traucējumu; tāds, kas ir psihiski vesels.
2.1.Tāds, kurā neizpaužas psihiski traucējumi (piemēram, par runu, rīcību).
3.Tāds, kam piemīt vēlamas, pozitīvas īpašības (piemēram, kārtīgums, saprātīgums, arī saimnieciskums).
4.formā: noteiktā galotne Tāds, ar ko saista asinsradniecība.
5.parasti formā: noteiktā galotne Tāds, kas pilnīgi atbilst attiecīgajam nojēgumam, priekšstatam; īsts.
5.1.Tāds, kas ir likumīgās attiecībās ar kādu; tāds, kas atbilst dokumentiem.
Cilme:No vācu richtig ‘pareizs, īsts’.
Avoti: VkG, Sin, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu arī viņa bija piedzīvojusi „ riktīgu” Jāņu nakts romāniņu.
- "Ugunsdzēsējs - tā ir mana mūža profesija, riktīga sirdslieta.
- Anita gan ir rīdziniece, riktīga Rīgas bruģa un akmens meitene.
- Esmu kļuvis par riktīgu lauķi, šodien pat pasūtīju 10 vistas.
- Šis ir viens riktīgs rokenrola gabals un Ivo ir labs!"