riņķot
riņķot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
1.1.Virzīties pa apli (dejā).
1.2.Virzīties līkloču, bieži mainot virzienu.
2.Virzīties (ap ko, kam apkārt).
2.1.Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
2.2.pārnestā nozīmē Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām.
4.parasti formā: trešā persona Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!