riņķot
riņķot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | riņķoju | riņķojam | riņķoju | riņķojām | riņķošu | riņķosim |
2. pers. | riņķo | riņķojat | riņķoji | riņķojāt | riņķosi | riņķosiet, riņķosit |
3. pers. | riņķo | riņķoja | riņķos |
Pavēles izteiksme: riņķo (vsk. 2. pers.), riņķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: riņķojot (tag.), riņķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: riņķotu
Vajadzības izteiksme: jāriņķo
1.Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
1.1.Virzīties pa apli (dejā).
1.2.Virzīties līkloču, bieži mainot virzienu.
2.Virzīties (ap ko, kam apkārt).
2.1.Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
2.2.pārnestā nozīmē Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām.
3.Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
3.1.Virpuļot (pa gaisu) – par sniegu, lapām u. tml.
4.parasti formā: trešā persona Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No mājas pacēlās biezi dūmi, un virs rajona riņķoja helikopteri.
- Pirms ieiešanas aptiekā ilgi riņķoju pa kvartālu, pārdomājot visļaunākos scenārijus.
- Katru vakaru riņķoju pa mūsu mikrorajonu, taisīju pietupienus un vēderpresītes.
- Mēs aptuveni stundu riņķojām virs Birmingemas lidostas, lai nodedzinātu degvielu.
- Izvēlies jebko patīkamu un lietderīgu, kas asinīm liks riņķot straujāk.