riņķojums
riņķojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riņķojums | riņķojumi |
| Ģen. | riņķojuma | riņķojumu |
| Dat. | riņķojumam | riņķojumiem |
| Akuz. | riņķojumu | riņķojumus |
| Lok. | riņķojumā | riņķojumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts, arī process → riņķot(1).
2.Paveikta darbība, rezultāts, arī process → riņķot(2).
3.Paveikta darbība, rezultāts, arī process → riņķot(3).
4.Paveikta darbība, rezultāts, arī process → riņķot(4).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No etruskiem — ornaments — tāds cirtots, bezgalīgā riņķojuma plūdums...
- Bet Valentīnam patīk šis zilās gaismas riņķojums uz skatuves apkārt paša zārkam.
- Klātesamības transcendence ir tās būt-pasaulē, laika ritējumam sakrītot ar ekstātisko saprašanas riņķojumu.
- Gaisi slīpu elpu caurausti, pati pazudusi mūžīgā riņķojumā starp zemi un debesīm.
- Var iet taisni – bet nepārtraukta riņķojuma apstākļos.