reņģe
reņģe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | reņģe | reņģes |
| Ģen. | reņģes | reņģu |
| Dat. | reņģei | reņģēm |
| Akuz. | reņģi | reņģes |
| Lok. | reņģē | reņģēs |
1.Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
Stabili vārdu savienojumiReņģu kaija.
- Reņģu kaija taksons — kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - ~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā
2.apvidvārds Eja starp kalniem un kokiem apaugušiem pauguriem, arī starp kāpām.
5.apvidvārds Sloksne, rinda.
6.žargonisms Slikts cilvēks.
Avoti: LLVV, NeV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par reņģu zvejas ar traļiem Rīgas jūras līcī aizlieguma sākuma laika pārcelšanu
- apturēt reņģu zveju Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņu Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā.
- apturēt reņģu zveju Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņu Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā.
- Reņģu rietumu krājumi turpinājuši sarukt un sasnieguši jaunu rekordzemu apjomu. "
- Reņģes rietumu krājums ir turpinājis samazināties un sasniedzis jaunu rekordzemu apjomu.