rēnums
rēnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rēnums | rēnumi |
| Ģen. | rēnuma | rēnumu |
| Dat. | rēnumam | rēnumiem |
| Akuz. | rēnumu | rēnumus |
| Lok. | rēnumā | rēnumos |
1.Vispārināta īpašība → rēns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → rēns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.novecojis Vispārināta īpašība → rēns(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet vienrīt mākslinieciskais rēnums pārsprāgst gluži kā augonis.
- zils rīta rēnums latvju zemi klāj.
- Kurš jums smadzenēs ievilka rēnuma rievu
- Mēs kā ūdens rēnums ūdensrozēm pildītā dīķī - spindz knišļi pa virsu - tas ir noslēpums par sevi.
- Laikam naksnīgais rēnums to vilkšus velk laukā no dienā sasilušajiem gulšņiem.