rentmeistars
rentmeistars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rentmeistars | rentmeistari |
| Ģen. | rentmeistara | rentmeistaru |
| Dat. | rentmeistaram | rentmeistariem |
| Akuz. | rentmeistaru | rentmeistarus |
| Lok. | rentmeistarā | rentmeistaros |
1.Rentejas priekšnieks, pārzinis.
2.Galvenais grāmatvedis (dažās lielo feodāļu muižās).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie 14 pilsētas rātes locekļiem piederēja divi birģermeistari un viens rentmeistars.
- kopš 1335. gada no pilsētas rātes vidus tiek izraudzīti divi birģermeistari, viens no viņiem vienlaikus ir rentmeistars.
- Ap 1700.g. reģistratora amats tika nodalīts no rakstveža amata, un 18.gs. dokumentos kamerkolēģijas sastāvā sastopamas sekojošas amatpersonas: rentmeistars, rentes rakstvedis, kameras sekretārs ( arī šis amats minēts jau agrāk - 1693.g.), kameras grāmatvedis, kameras reģistrators un vairāki kameras locekļi.
- Tajā ietilpa četri direktori pilsētas vecākais Hagedorns , fogts Felšs , komercpadomnieks Harmsens un rentmeistars Hennī