resgalis1
Lietojuma biežums :
resgalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
rezgalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
rezgals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
1.1.Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals.
2.apvidvārds Labības kūļa vai linu pēdas apakšējais gals.
3.apvidvārds; formā: daudzskaitlis Labie, rupjie labības graudi, kas, vētījot labību ar režģi, krīt pie durvīm.
4.apvidvārds Beidzamā diena (svētkiem); svētku beigu posms.
Avoti: LLVV, ViV, EH, MalV
Korpusa piemēri