resgalis1
resgalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | resgalis | resgaļi |
| Ģen. | resgaļa | resgaļu |
| Dat. | resgalim | resgaļiem |
| Akuz. | resgali | resgaļus |
| Lok. | resgalī | resgaļos |
rezgalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rezgalis | rezgaļi |
| Ģen. | rezgaļa | rezgaļu |
| Dat. | rezgalim | rezgaļiem |
| Akuz. | rezgali | rezgaļus |
| Lok. | rezgalī | rezgaļos |
rezgals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rezgals | rezgali |
| Ģen. | rezgala | rezgalu |
| Dat. | rezgalam | rezgaliem |
| Akuz. | rezgalu | rezgalus |
| Lok. | rezgalā | rezgalos |
1.Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
1.1.Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals.
2.apvidvārds Labības kūļa vai linu pēdas apakšējais gals.
3.apvidvārds; formā: daudzskaitlis Labie, rupjie labības graudi, kas, vētījot labību ar režģi, krīt pie durvīm.
4.apvidvārds Beidzamā diena (svētkiem); svētku beigu posms.
Avoti: LLVV, ViV, EH, MalV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet pēdējā laikā pasācis, resgalis, arī suni ņemt līdzi.
- Bērnu ratiņi izlidoja kā izšautas granātas čaula no lielgabala resgaļa.
- Oriģinālās rotaļlietas iet pa gaisu ar milzīgu troksni, un resgaļiem baigais prieks!
- Drīz pēc iesprostošanas Rīgas zooloģiskajā dārzā viņus apšaudīt ar dažādiem priekšmetiem devās skolu resgaļi.
- Bērnības palaidnības nebija nelabojama resgaļa nerātnības vien.