remdināt
remdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | remdinu | remdinām | remdināju | remdinājām | remdināšu | remdināsim |
| 2. pers. | remdini | remdināt | remdināji | remdinājāt | remdināsi | remdināsiet, remdināsit |
| 3. pers. | remdina | remdināja | remdinās | |||
Pavēles izteiksme: remdini (vsk. 2. pers.), remdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: remdinot (tag.), remdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: remdinātu
Vajadzības izteiksme: jāremdina
Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Satur ēdelveisa ekstraktu, kam piemīt nomierinoša un kairinājumu remdinoša īpašība.
- Viņa gavēja, jo tā gribēja remdināt zem griestiem plīvojošo Pieradinātāju.
- Vai Marija Viktorija izmantoja Bestiāriju buršanai vai tikai remdināja savu ziņkārību?
- Klīstot apkārt skumjā, neremdinātā garastāvoklī, roka tver pēc glāzītes.
- Laika plūdums neremdina sēras, kas viņu savalgojušas pēc sievas traģiskās nāves.