rāmināt
Lietojuma biežums :
rāmināt 3. konjugācijas darbības vārds; novecojis
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rāminu | rāminām | rāmināju | rāminājām | rāmināšu | rāmināsim |
| 2. pers. | rāmini | rāmināt | rāmināji | rāminājāt | rāmināsi | rāmināsiet, rāmināsit |
| 3. pers. | rāmina | rāmināja | rāminās | |||
Pavēles izteiksme: rāmini (vsk. 2. pers.), rāminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rāminot (tag.), rāmināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rāminātu
Vajadzības izteiksme: jārāmina
Nomierināt.
Saistītās nozīmesapmierināt, nomierināt, nolēnot, apklusināt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
nomierināt1 — Panākt, ka (kāds) kļūst mierīgs.
nolēnot1 — Nomierināt.
apklusināt1.1 — Nomierināt.
noklusināt3.1 — Panākt, ka (kāds) nomierinās.
Hiperonīmi
noremdināt1 — Panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
remdēt1 — Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
remdināt1 — Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trīs vasaras tautu dēls Mani rāmu rāmināja.
- Šī pati varas vienība ar ūdens dievišķo elementu turpinās Jēzū Kristū, kurš pārvērta ūdeni par vīnu, gāja pa ūdens virsu un rāmināja viļņus.
- Skrienu uz tualeti, paguvu tieši laikā: viss piemircis, pirmā diena vienmēr ir briesmīga, skatos lejup un brīnos - šis smirdīgais, asiņojošais caurums ir tieši tas, ko visi vīrieši meklē, tā vēl par maz - no šejienes nāk ārā viss, kas vien dzīvs, lai gan no manējā cauruma nekas nav iznācis un droši vien vairs neiznāks; taisi to ciet, aizklāj, aizbāz un nožņaudz visus, kas tajā salīduši, tagad man rādās, ka viņi visi tur tup: gan ar māliem nošķiedies Tedis, gan džezu svilpojošais Ģedka, gan arī Marts ar sievietes rokas mazo pirkstiņu kabatā, bet viņi ir miruši, viņu vairs nav, esmu gluži viena - vajēziņ, tikai nedomāt par to, var domāt par visu citu - tikai par to ne; ak, Vargaļa vectēvs esot bijis spējīgs līdz pašai nāvei - nu gan var muldēt, viņam bija vai simt gadu, kad viņš mira, labi palikušas prātā viņa bēres, bija sanākuši vai visi vecie Viļņas žīdi, visapkārt idišvaloda skanēja desmitreiz biežāk nekā lietuviešu, žīdiņi bija atnākuši atvadīties no sava glābēja, viens pat mēģināja teikt runu, salīdzināja viņu ar Vallenbergu, tas ir kāds zviedrs, arī glābis žīdus; bet Vargalis visu laiku trakoja, ka neesot izpildīta aizgājēja pēdējā vēlēšanās, visi visādi viņu rāmināja - kurš to pildīs: vecis bija noteicis, lai pie viņa zārka noliekot sudraba spainīti