rebinieks
rebinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rebinieks | rebinieki |
Ģen. | rebinieka | rebinieku |
Dat. | rebiniekam | rebiniekiem |
Akuz. | rebinieku | rebiniekus |
Lok. | rebiniekā | rebiniekos |
Tirgotājs, veikalnieks, spekulants.
Avoti: Sin, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liels bars sagaidītāju bija atnācis mūsu kuģim pretim , gan pa lielākai žīdu rebinieki taisīt šeptes
- Viņiem nebūtu jāatskaitās visādiem ārzemju un pašmāju rebiniekiem, partiju baroniem un citiem.
- Tādā ziņā, ka pašmāju un ārvalstu rebiniekiem izslēgtas iespējas " sarunāt" šo projektu ar valsts varu, apejot sabiedrību.