rauguļnieks
rauguļnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rauguļnieks | rauguļnieki |
| Ģen. | rauguļnieka | rauguļnieku |
| Dat. | rauguļniekam | rauguļniekiem |
| Akuz. | rauguļnieku | rauguļniekus |
| Lok. | rauguļniekā | rauguļniekos |
rauguļniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rauguļniece | rauguļnieces |
| Ģen. | rauguļnieces | rauguļnieču |
| Dat. | rauguļniecei | rauguļniecēm |
| Akuz. | rauguļnieci | rauguļnieces |
| Lok. | rauguļniecē | rauguļniecēs |
Cilvēks, kas dodas apraudzīt jaunpiedzimušo.
Avoti: ĒiV