rakstītpratējs
rakstītpratējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rakstītpratējs | rakstītpratēji |
| Ģen. | rakstītpratēja | rakstītpratēju |
| Dat. | rakstītpratējam | rakstītpratējiem |
| Akuz. | rakstītpratēju | rakstītpratējus |
| Lok. | rakstītpratējā | rakstītpratējos |
rakstītpratēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rakstītpratēja | rakstītpratējas |
| Ģen. | rakstītpratējas | rakstītpratēju |
| Dat. | rakstītpratējai | rakstītpratējām |
| Akuz. | rakstītpratēju | rakstītpratējas |
| Lok. | rakstītpratējā | rakstītpratējās |
Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt1; rakstpratējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abū Bekrs bija arī kara vadonis, rakstītpratējs un nodarbojies arī ar Korāna pierakstīšanu.
- Tā vien šķiet, ka dzimstības un tehnoloģiju izraisītā līdz šim nebijušā lasīt un rakstītpratēju pieauguma faktam saprašanas vai, es atvainojos, gudrības vairošanā nebūs bijusi liela loma.
- Nonāca pat tik tālu, ka provincē vietējo varas struktūru vadītāji ar spēku viens otram laupīja lasīt/rakstītpratējus, lai būtu kas kancelejās strādā.
- Kurš no mūsu rakstītpratējiem varētu to visu paskaidrot muļķiem t. i
- Agrāro un rakstītpratēju tautu reliģiju tipoloģiskās īpatnības