rakņāt
rakņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rakņāju | rakņājam | rakņāju | rakņājām | rakņāšu | rakņāsim |
| 2. pers. | rakņā | rakņājat | rakņāji | rakņājāt | rakņāsi | rakņāsiet, rakņāsit |
| 3. pers. | rakņā | rakņāja | rakņās | |||
Pavēles izteiksme: rakņā (vsk. 2. pers.), rakņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rakņājot (tag.), rakņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rakņātu
Vajadzības izteiksme: jārakņā
rakļāt apvidvārds
1.Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
1.1.Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
1.2.Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi).
1.3.Kašņāt, kārpīt (ko) – par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tās nav cūkas, tie ir brieži, kas rakņā.
- Apsardzes vīri ar lāpstām rakņāja zemi, meklējot pievadcaurules.
- Jūrmalnieki rakņāja visu, ko vien var izrakt.
- Tas bija laiks, kad tika runāts par metro būvniecību, tādēļ es savā intervijā Rubikam pajautāju, vai viņš zina, ka par viņu tiek sacerētas tautasdziesmas, un pat nocitēju – Rubiks rakņā apakšzemi, mēs to savu tēvuzemi!
- Tītiņi galvenokārt barojas ar skudrām, kuras atrod, kaļot trupējošu koku vai rakņājot augsni.