rabuslis
rabuslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rabuslis | rabušļi |
| Ģen. | rabušļa | rabušļu |
| Dat. | rabuslim | rabušļiem |
| Akuz. | rabusli | rabušļus |
| Lok. | rabuslī | rabušļos |
Agresīvs cilvēks.
Avoti: NeV