rabulists
rabulists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rabulists | rabulisti |
| Ģen. | rabulista | rabulistu |
| Dat. | rabulistam | rabulistiem |
| Akuz. | rabulistu | rabulistus |
| Lok. | rabulistā | rabulistos |
Viltīgs jurists, tiesību un taisnības sagrozītājs.
Avoti: KV