rūkoņa
rūkoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūkoņa | rūkoņas |
| Ģen. | rūkoņas | rūkoņu |
| Dat. | rūkoņai | rūkoņām |
| Akuz. | rūkoņu | rūkoņas |
| Lok. | rūkoņā | rūkoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rūkt1.
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rūkt2.
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rūkt3.
4.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rūkt4.
6.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rūkt6.
7.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rūkt7.
8.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rūkt8.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Domājot mūsu pavadones balss auto motora klusajā rūkoņā slīd man garām.
- Viņa dzirdēja, ka džipa motora rūkoņa tuvojas pa iebraucamo ceļu.
- Aiz muguras atskanēja autobusa motora rūkoņa, kas pamazām kļuva gausāka.
- Kad izdzirdu mašīnas rūkoņu, man no prieka pat salēcās sirds.
- Tad es baigi noraustījos, jo pēkšņi izdzirdu aiz sevis rūkoņu...