rīvīte
rīvīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rīvīte | rīvītes |
| Ģen. | rīvītes | rīvīšu |
| Dat. | rīvītei | rīvītēm |
| Akuz. | rīvīti | rīvītes |
| Lok. | rīvītē | rīvītēs |
1.Dem. → rīve.
2.joma: zooloģija Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielāku medījumu ar ragvielas knābi un rīvīti tie sasmalcina putriņā un tad norij.
- Ūdeni uzvāra, pievieno uz sakņu rīvītes skaidiņās sarīvētus burkānus un vāra, līdz tie mīksti.
- Rīvēšanai vispiemērotākā ir maza rīvīte ar asiem zobiņiem, bet, ja tādas nav, der arī parastā dārzeņu rīve.
- Priekšžauņiem ir samērā labi attīstīta radula ( hitinizēta rīvīte barības sasmalcināšanai).
- Bet Džeimijs, fenheli sakapājis, liek vārīties buljonu, tam klāt piemezdams koriandru, saspiestu ķiploku un caur rīvīti izlaistu apelsīna miziņu.