rīvēt1
rīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rīvēju | rīvējam | rīvēju | rīvējām | rīvēšu | rīvēsim |
| 2. pers. | rīvē | rīvējat | rīvēji | rīvējāt | rīvēsi | rīvēsiet, rīvēsit |
| 3. pers. | rīvē | rīvēja | rīvēs | |||
Pavēles izteiksme: rīvē (vsk. 2. pers.), rīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rīvējot (tag.), rīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rīvētu
Vajadzības izteiksme: jārīvē
1.Smalcināt (ko) ar rīvi.
2.Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt1.
2.1.Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
3.Tīrīt, spodrināt (ko) ar spēcīgu piespiedienu; berzt2.
4.parasti formā: trešā persona Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt3.
5.lieto: pareti Beržoties gar ko, deldēt.
Stabili vārdu savienojumiRīvēt degunā; ierīvēt degunā.
- Rīvēt degunā; ierīvēt degunā sarunvaloda — nekautrīgi atgādināt vainu, kļūdu, nodarījumu; pārmest
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virsū rīvē burkānus, tad liek rīsus, iekšā sabaksta ķiplokus.
- 5 minūtes pirms beigām pievieno safrānu, rīvētu sieru, izmaisīt.
- Liek pastu šķīvjos, pārkaisa ar rīvētu sieru un sakapātiem pētersīļiem.
- Svarīgi iegaumēt, ka apsaldējumus nekādā gadījumā nedrīkst rīvēt ar sniegu.
- Burkānu vietā plācenīšiem var pievienot rīvētus ķirbjus, kabačus vai ābolus.