rītenis
rītenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rītenis | rīteņi |
| Ģen. | rīteņa | rīteņu |
| Dat. | rītenim | rīteņiem |
| Akuz. | rīteni | rīteņus |
| Lok. | rītenī | rīteņos |
1.Austrumu vējš.
Avoti: LLVV, LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrietis izkāpis un, tikko autobuss uzsāka kustību meties zem autobusa aizmugurējiem rīteņiem.
- Rītenis
- Un tu man rītenis un ausmas vēsma,
- Tu, rīteni, vežģerīti!
- Pūst vējam - rītenim: