rēcināt
rēcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rēcinu | rēcinām | rēcināju | rēcinājām | rēcināšu | rēcināsim |
| 2. pers. | rēcini | rēcināt | rēcināji | rēcinājāt | rēcināsi | rēcināsiet, rēcināsit |
| 3. pers. | rēcina | rēcināja | rēcinās | |||
Pavēles izteiksme: rēcini (vsk. 2. pers.), rēciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rēcinot (tag.), rēcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rēcinātu
Vajadzības izteiksme: jārēcina
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neesmu skaudīgs, bet nu mani rēcina šitādi dēliņi ( kā Kulbergs), kas no papuča nosūc piķīti lai pagarinātu savu loceklīti.
- Ar gāzes pedāļa palīdzību, dīzeļmotors tiek nemitīgi skaļi rēcināts kā īsta formulas sacīkšu mašīna dažus mirkļus pirms starta.