rāpucis
rāpucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rāpucis | rāpuči |
| Ģen. | rāpuča | rāpuču |
| Dat. | rāpucim | rāpučiem |
| Akuz. | rāpuci | rāpučus |
| Lok. | rāpucī | rāpučos |
1.Tāds, kas rāpo; mazs bērns.
2.Bruņurupucis.
3.Kartupelis.
Avoti: KV, NeV