pārstāt
Lietojuma biežums :
pārstāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai fāzes modificētājs Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
1.1.Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) — piemēram, par ķermeņa daļām.
1.2.Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
1.3.Neturpināt, izbeigt (darbību, procesu, stāvokli) — piemēram, par parādībām dabā.
1.4.intransitīvs
1.5.intransitīvs Neturpināties, izbeigties (par darbību, stāvokli).
2.intransitīvs, sintaktiskā funkcija: fāzes modificētājs Savienojumā ar “būt”: nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri