puņķains
puņķains īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | puņķains | puņķaini |
Ģen. | puņķaina | puņķainu |
Dat. | puņķainam | puņķainiem |
Akuz. | puņķainu | puņķainus |
Lok. | puņķainā | puņķainos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
puņķaina | puņķainas |
puņķainas | puņķainu |
puņķainai | puņķainām |
puņķainu | puņķainas |
puņķainā | puņķainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | puņķainais | puņķainie |
Ģen. | puņķainā | puņķaino |
Dat. | puņķainajam | puņķainajiem |
Akuz. | puņķaino | puņķainos |
Lok. | puņķainajā | puņķainajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
puņķainā | puņķainās |
puņķainās | puņķaino |
puņķainajai | puņķainajām |
puņķaino | puņķainās |
puņķainajā | puņķainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
puņķaini apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
puņķots apvidvārds
1.Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
2.Netīrs, nosmērēts ar puņķiem vai kaut ko gļotainu.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažas dienas pirms “ Skrejošā holandieša” sametos puņķains.
- Laura ir labā garastāvoklī, bet joprojām puņķaina.
- Bet kabatā taču tik viegli iebāzt puņķainu kabatlakatiņu.
- Viņu būdu bija ieņēmusi nabadzīga Sibērijas pelmeņu ģimene ar daudziem netīriem un puņķainiem bērneļiem.
- Var jau būt, ka arī puritāne spēj histēriski iebļauties: " Puņķainie kverpļi tādi!