puņķi sarunvaloda
puņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puņķis | puņķi |
| Ģen. | puņķa | puņķu |
| Dat. | puņķim | puņķiem |
| Akuz. | puņķi | puņķus |
| Lok. | puņķī | puņķos |
1.Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
2.žargonisms Piena ķīselis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es tik tiešām dažubrīd un itin bieži jutos kā puņķu lupata.
- Šodien, kad es visa esmu vienos puņķos un mazo siekalās.
- Pie reizes jāatminas nespļaudīties jaunkundzes priekšā un nešņaukt puņķus ar pirkstiem.
- Tagad man katru rītu ir puņķi un asaras visa ceļa garumā.
- Var uztaisīt pavisam tādu kā puņķi un arī cietu kā akmeni.