puvums
Lietojuma biežums :
puvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Organisma sapuvusī daļa.
PiemēriNo ārpuses augļi var būt glīti un izskatīgi, bet serdē nereti tiem jau iemeties puvums.
1.1.Koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā.
PiemēriTanīns arī padara ozola koksni par puvuma izturīgu.
Saistītās nozīmes
2.Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisko savienojumu noārdīšanās process; pūšana.
PiemēriPēc tam ūdeni nolēju, lai nav nekādu lieku slapjumu un puvuma rosinātāju.
Saistītās nozīmes
3.pārnestā nozīmē Degradācija, pagrimums.
PiemēriUn pati„Maksimas” traģēdija jau parādīja, ka demoralizācijas puvums visos sabiedrības un valsts slāņos ir sasniedzis tādu stadiju, ka kļūst bīstams cilvēku dzīvībai.
Saistītās nozīmesdegradācija.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit