pusmētelis
pusmētelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pusmētelis | pusmēteļi |
Ģen. | pusmēteļa | pusmēteļu |
Dat. | pusmētelim | pusmēteļiem |
Akuz. | pusmēteli | pusmēteļus |
Lok. | pusmētelī | pusmēteļos |
pusmēteļuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pusmēteļuks | pusmēteļuki |
Ģen. | pusmēteļuka | pusmēteļuku |
Dat. | pusmēteļukam | pusmēteļukiem |
Akuz. | pusmēteļuku | pusmēteļukus |
Lok. | pusmēteļukā | pusmēteļukos |
Īss mētelis, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nezin kāpēc viņam pelēkais pusmētelis negāja un negāja ārā no galvas.
- Vai skolotājas D. pusmētelis pašūts pirms kara vai jau pēckara gados?
- – Tev makten glauns pusmētelis, – bārdainis ieminējās gandrīz laipni.
- Paveco vīrieti dzeltenā ādas pusmētelī Romualds Gaiļušis bija ievērojis pie avīžu kioska.
- Tā kā kabinetā bija silts, atvilka balto, dārgas drēbes pusmēteli.