pusmežonīgs
pusmežonīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pusmežonīgs | pusmežonīgi |
| Ģen. | pusmežonīga | pusmežonīgu |
| Dat. | pusmežonīgam | pusmežonīgiem |
| Akuz. | pusmežonīgu | pusmežonīgus |
| Lok. | pusmežonīgā | pusmežonīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pusmežonīga | pusmežonīgas |
| pusmežonīgas | pusmežonīgu |
| pusmežonīgai | pusmežonīgām |
| pusmežonīgu | pusmežonīgas |
| pusmežonīgā | pusmežonīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pusmežonīgais | pusmežonīgie |
| Ģen. | pusmežonīgā | pusmežonīgo |
| Dat. | pusmežonīgajam | pusmežonīgajiem |
| Akuz. | pusmežonīgo | pusmežonīgos |
| Lok. | pusmežonīgajā | pusmežonīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pusmežonīgā | pusmežonīgās |
| pusmežonīgās | pusmežonīgo |
| pusmežonīgajai | pusmežonīgajām |
| pusmežonīgo | pusmežonīgās |
| pusmežonīgajā | pusmežonīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pusmežonīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe un primitīva kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
1.1.Tāds, kas daļēji ir saglabājis savu pirmatnējību (piemēram, par apvidu); tāds, kurā nav gandrīz nekādas civilizācijas.
2.Tāds, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
2.1.pārnestā nozīmē Ļoti bikls, arī iebiedēts (par cilvēku).
2.2.pārnestā nozīmē Tāds, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš.
3.Tāds, kas ir nepilnīgi, daļēji pieradināts (par savvaļas dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc Songcena Gampo pārliecības, četri ārējā kvadrāta lākangi piesaistīs Dēmones plaukstas un pēdas, kā arī pievērsīs budismam pusmežonīgās ciltis, kas dzīvo vistālākajās Tibetas provincēs.
- Eposa autors Andrejs Pumpurs norāda: „ Lāčplēsis ar lāču ausīm ir tai pašā laikā pati latviešu tauta, tā ir pusmežonīga, bet stipra, brīva un patstāvīga, tā ir nepārvarama, kamēr raganas dēls, kultūra, nenocērt lāču ausis.
- Protams, Lakijs ir pateicīgs par ēdiena bļodiņu, par siltumu un saņemtajiem glāstiem, bet nespēj neilgoties pēc zaļas zāles, pēc skuju smaržas, pēc brīviem skrējieniem, kad vējš plīvo ausīs, pēc lopu rāmās gremošanas kūts pustumsā un pusmežonīgā pagalma kaķa, ar kuru dalīt svaigi slaukta piena bļodiņu.
- Vasiļs mani pārvērta, no pusmežonīgas lauku skuķes viņš izveidoja īsto Stefu, kuras, rasi, nav palicis, šī īstā Stefa izšķīda Lolā, Martīnā un Vargalī, izkaisījās Viļņas ielās, kad viņa ir viena, viņas it kā nemaz nav, viņai obligāti ir vajadzīgs otrs, man patiešām ir vajadzīgs otrs cilvēks, man vajag atrast vismaz vienu cilvēku, kurš nespētu bez manis izdzīvot.
- Diemžēl šoreiz man jāuzticas šīspuses pusmežonīgo zvejnieku godaprātam un pienākuma apziņai.