puskažoks
puskažoks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puskažoks | puskažoki |
| Ģen. | puskažoka | puskažoku |
| Dat. | puskažokam | puskažokiem |
| Akuz. | puskažoku | puskažokus |
| Lok. | puskažokā | puskažokos |
puskažoķelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puskažoķelis | puskažoķeļi |
| Ģen. | puskažoķeļa | puskažoķeļu |
| Dat. | puskažoķelim | puskažoķeļiem |
| Akuz. | puskažoķeli | puskažoķeļus |
| Lok. | puskažoķelī | puskažoķeļos |
Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa sēdēja uz soliņa blakus tumšmatainai meitenei ar rudu puskažoku mugurā.
- Smalkās rociņas uz rudā puskažoka malas šķita pārāk vārīgas pat prāvajam laulību gredzenam.
- Klusu apmetis ap pleciem Zalktienes klētī atrasto puskažoku, Dante uzmanīgi aizvēra durvis, lai neuzmodinātu Kristo.
- Velc puskažoku, ausauni sien,
- Benjamiņš, kura vārds sevišķi nepiestāvēja katordznieku modē nodzītajam paurim, ieveda atbraucēju viesistabā un ar cieņu novilka viņai ūdeļādas puskažoku.