puskažociņš
puskažociņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puskažociņš | puskažociņi |
| Ģen. | puskažociņa | puskažociņu |
| Dat. | puskažociņam | puskažociņiem |
| Akuz. | puskažociņu | puskažociņus |
| Lok. | puskažociņā | puskažociņos |
Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažoks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tumšmatainā sieviete rudā vāveru puskažociņā bija nometusies uz ceļiem pie restēm nožogotās Sv.Jāņa Kristītāja kapelas.
- Ziemā bieži ģērbies puskažociņā, viņš izskatījās pēc brāķera vai uzpircēja.
- Viņai — balti zābaciņi un mētelītis, puskažociņš, viņam elegants mētelis.
- Kā izrādījās, no dziļākiem ievainojumiem un iespējamas nāves paglābis aitādas puskažociņš.
- Ai, smalkā Zojas tante ar zelta bumbuļiem ausīs, nodilušo puskažociņu un mežģīņu krāgu.