pusdzīve
pusdzīve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pusdzīve | pusdzīves |
| Ģen. | pusdzīves | pusdzīvju |
| Dat. | pusdzīvei | pusdzīvēm |
| Akuz. | pusdzīvi | pusdzīves |
| Lok. | pusdzīvē | pusdzīvēs |
1.Puse vai aptuvena puse (cilvēka) dzīves.
2.Nepilnvērtīga dzīve.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai, teiksim, pusotras, jo Annas stāvokli var uzskatīt tikai par pusdzīvi.
- Nevarēju iedomāties, ka iemīlēšos un apprecēšos ar skolasbiedru, ar kuru pusdzīvi turpat blakus, Saulkrastos, esam nodzīvojuši.
- Un tā diena parasti ir svētdiena, un tāda svētdiena ir tikai viena četros gados, vienu reizi pusdzīvē, Spindzeles pusdzīvē.
- Vīrietis un sieviete tikuši ilgstoši un nežēlīgi piekauti, bet, kad varmākām šis process ir apnicis, - pusdzīvi iemesti mājas pieliekamajā telpā.
- Viņa saceļas pret vergu bailīgo dvēseli, kas aiz tīri dzīvnieciskas dziņas saglabāt kailo dzīvību iztiek ar puslepnumu, pusdrosmi, pusmaigumu − ar pusdzīvi ( Pusdzīvo).