punduris
punduris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | punduris | punduri |
| Ģen. | pundura | punduru |
| Dat. | pundurim | punduriem |
| Akuz. | punduri | pundurus |
| Lok. | pundurī | punduros |
1.Pundurauguma cilvēks.
1.1.joma: folklora Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
2.Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
3.Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
4.apvidvārds Makstenes kāpurs.
5.apvidvārds Neliels paugurs.
6.apvidvārds Neliels mākonis.
Avoti: EH, LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- com ir apkopojis, viņuprāt, interesantākos video ar punduru piedalīšanos:
- No pazemes parādās nakts rūķis ( nībelungs) — punduris Alberihs.
- Oriona miglājā ir novēroti gan protoplanetārie diski, gan brūnie punduri.
- Es jau biju pīrāgu punduris, pēc tam – biezpiena rausis.
- Tie ir vai nu agrīnas protozvaigznes vai arī proto-brūnie punduri.