pundurīgs
Lietojuma biežums :
pundurīgs apvidvārds
Tāds, kas ir maza auguma, drukns.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūsu āda vēl ir mitra un mazliet raupja, saspringusi no aukstā jūras ūdens, mēs jau dzeram vīnu iedobē starp divām pundurīgām kāpām, viņa man neko nestāsta par savu dzīvi, es viņai neko nestāstu par savējo, varbūt mēs līdz šim nemaz neesam dzīvojuši un arī tagad nedzīvojam, tikai slīdam pa smiltīm, birstam kādam caur pirkstiem, visvairāk man gribētos, kaut arī viņai būtu maza brūcīte, ja ne uz kājas īkšķa, tad kaut vai uz rokas, bet nekā, mēs spēlējamies ar šķērēm, viņa gribētu apcirpt man matus, mani mati ir slapji un smilšaini, bet šķēres mazas un jau aprūsējušas, nevar griezt ar sarūsējušām šķērēm, es viņu mācu, aplaidīsi man matus ar kādu slimību, vienā mirklī kļūšu par plikpauri, un mana galva spīdēs kā naudas gabals miroņa saujā, viņa smejas, smejas, labi, viņa saka, vari iegriezt man mazu brūcīti, un paceļ savu krekliņu, uzrauj augšā līdz pat kaklam, atsedzot savu mazo, smieklīgo vīnadārzu starp divām apaļām, pundurīgām, vienmēr vēja plosītām kāpām, pēc tam viņa smejas, saka, tu neredzi, bet es gan redzu sargtorni, ja tur ir kāds karavīrs, tad viņš mūs redz, es viņai saku, jo viņam droši vien ir binoklis, lai varētu laikus pamanīt vikingus, kas atpeldēs mūs iekarot, viņa smejas vēl skaļāk, viņš redz tavu pliko pakaļu un droši
- Olas dējošas mātītes ir lielas, ar maksimālu ķermeņa garumu līdz 7,7 mm, bet tēviņi, pretēji, ir ļoti maziņi ( pundurīgi), bez rostruma ( tiem nav mutes orgānu, pavisam nebarojas).
- Putekļi , pundurīgi krūmi un guvušas jūraszāles
- Jāatzīst, dzīvē ne reizi nav sanācis sēdēt iekš A6, toties relatīvi līdzvērtīgajā Passātā gan un tur aiz ne pundurīga šofera man vietas pietika.