psī
psī
1.Grieķu alfabēta divdesmit trešais (priekšpēdējais) burts (Ψ, ψ).
2.Parapsiholoģijā – hipotētiska cilvēkiem un dzīvniekiem kopīga spēja, ar kuru mēdz izskaidrot ektrasensorisko uztveri un citas paranormālas parādības.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ticība telepātijai, telekinēzei ( psihokinēzei) jeb ticība psī fenomeniem, salīdzinot ar citiem līdzīgiem fenomeniem, visvairāk tiecas būt tuvāk zinātniskiem standartiem.
- Šāda pieeja noziedzības problēmas risināšanā attīstījās pateicoties „ psī” disciplīnu nozīmīgajai lomai ( Fuko, 2001; Garland, 2001) kriminālās justīcijas laukā.
- Saglabājot „ psī” disciplīnas atzīto priekšstatu, ka noziedzība ir pataloģija un novirze no normas, socioloģiskais pozitīvisms piedāvāja noziedzības cēloņus meklēt arī sociālajā vidē.
- Tikmēr 2076 respondentu interneta aptaujā Japānā tika fiksēta pārliecinoši pozitīva asociācija starp ticību brīvajai gribai un ticību paranormālajam ( reinkarnācijai, astroloģijai, NLO, psī) [Mogi, 2014].
- Krimināltiesiskajā vidē, noziedzības kontroles institūtu praksēs, kas saistītas ar korekcionālo un aktuārās justīcijas pieeju, „ psī” disciplīnu radītos kontekstos dominē riska jēdziens, bet noziedzības problēmas vēsturiskajā, publiskajā un mediju kontekstā valdoša ir bīstamības nozīme ( Brown, 2010).