Paplašinātā meklēšana
Meklējam psī.
Atrasts vārdos (68):
- psī:1
- apsīda:1
- apsīdi:1
- apsīkt:1
- epsīgs:1
- ķepsīt:1
- lepsīt:1
- lipsīt:1
- lopsīt:1
- Upsīts:1
- kapsīds:1
- kapsīns:1
- kapsīts:1
- lapsīgs:1
- pepsīns:1
- popsīgs:1
- sepsīns:1
- psīchika:1
- apsīkums:1
- diopsīds:1
- elipsīns:1
- erepsīns:1
- ielepsīt:1
- ielipsīt:1
- izķepsīt:1
- knapsīrs:1
- lipsītis:1
- miopsīns:1
- pepsītis:1
- repsītis:1
- tripsīns:1
- aizlipsīt:1
- apklepsīt:1
- apsīchija:1
- apsīkstēt:1
- briopsīda:1
- jodopsīns:1
- katepsīni:1
- knipsītis:1
- knopsītis:1
- rodopsīns:1
- terapsīdi:1
- psīhopomps:1
- amilopsīns:1
- apepsīnija:1
- cianopsīns:1
- ehinopsīns:1
- leikopsīns:1
- sferopsīds:1
- termopsīns:1
- psīhogeneze:1
- antipepsīns:1
- ksantopsīns:1
- mizopsīhija:1
- antitripsīns:1
- hidropepsīns:1
- himotripsīns:1
- klavicepsīns:1
- monopsīhisms:1
- nokampsīties:1
- pielopsīties:1
- antisteapsīns:1
- hipopepsīnija:1
- nukleokapsīds:1
- hiperpepsīnija:1
- homotermopsīns:1
- bakteriotripsīns:1
- bakteriorodopsīns:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (91):
- antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā.
- antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību.
- antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību.
- miers Apmierinātība, rosmes apsīkums.
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes.
- panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
- aprukt Apsīkt.
- concha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda.
- koncha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda.
- ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus.
- tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai.
- nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
- bryopsidales Briopsīdas jeb sifonaļģes.
- briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu.
- kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu.
- himotripsinogēns Enzīms aizkuņģa dziedzerī, no kura veidojas himotripsīns.
- enzīmpreparāti Enzīmus saturoši ārstniecības līdzekļi, ko iegūst no dzīvniekiem (tripsīns, himotripsīns), augiem (papaīns, bromelaīns) vai baktērijām (streptokināze, amilāze, lipāze).
- antipepsīns Ferments vai viela, kas kavē pepsīna darbību.
- enterokināze Ferments zarnu sulā, kas katalizē tripsinogēna pārvēršanu tripsīnā.
- leikopsīns Gaismas ietekmē radusies rodopsīna bezkrāsainā forma.
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība.
- retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna.
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens.
- Londonas latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1914. g. bija \~400 latviešu, 1950. gados - \~1000 latviešu, 21. gs. sākumā darbība apsīkusi.
- apsīda Kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs.
- kapsomērs Kapsīda struktūras vienība; katrai vīrusu grupai ir savs raksturīgs struktūru skaits.
- codium Kodijas - briopsīdu rindas zaļaļģu ģints.
- ahilija Kuņģa dziedzeru nespēja izdalīt ne sālsskābi, ne olbaltumvielas šķeļošos enzīmus (pepsīna u. c.) un to trūkums kuņģa sulā.
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
- anakmēze Leikocītu, sevišķi granulocītu nobriešanas apsīkums to veidošanās centros.
- digestiva Līdzekļi, kas veicina gremošanu, vai nu tieši piedalīdamies gremošanas procesā, vai darbodamies līdzīgi fermentiem (sālsskābe, diastaze. pepsīns, pankreātīns, vērša žults, papaīns, pienskābe u. c.), vai arī pavairodami kuņģa sulas sekrēciju un līdz ar to arī olbaltumvielu peptonizēšanu.
- apsīdu līnija līnija, kas savieno apsīdas.
- pēcnāves maska miruša cilvēka sejas lējums (parasti ģipsī).
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- ampelomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints.
- septoria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints.
- celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu.
- citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
- fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
- fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
- fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
- rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
- filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
- amiloreja Nesagremotas cietes pastiprināta ekskrēcija ar izkārnījumiem, trūkstot sālsskābei kuņģī un amilopsīnam aizkuņģa dziedzera sulā.
- hiperpepsīnija Palielināts pepsīna daudzums kuņģa sulā.
- fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos.
- hipopepsīnija Pepsīna daudzuma samazināšanās kuņģa sulā.
- pepsinogēns Pepsīna proenzīms, ko sēcernē kuņģa dziedzeru šūnas; gremošanas laikā sālsskābes ietekmē pārvēršas par pepsīnu.
- apepsīnija Pepsīna trūkums kuņģa sulā.
- azerīns Pepsīnam analogs ferments kukaiņēdājos augos (rasenē).
- hidropepsīns Pepsīnam līdzīga viela, kas izdalās ar sviedriem.
- drozerīns Pepsīnam līdzīgs ferments rasenes sekrētā.
- pepsinuria Pepsīns urīnā.
- pepsinūrija Pepsīns urīnā.
- triptolīze Proteīnu sašķelšana tripsīna ietekmē.
- miopsīns Proteolītisks enzīms, atrodams kopā ar tripsīnu aizkuņģa dziedzera sulā.
- endopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, ieskaitot pepsīnu un tripsīnu, kas šķeļ kā centrālās, tā terminālās peptīdu saites.
- bakteriorodopsīns Purpursarkans, rodopsīnam līdzīgs, retinolu saturošs pigments, kas pārveido saules enerģiju elektroķīmiskajā enerģijā.
- konha Puskupols, kas pārsedz puscilindrisku ēkas daļu (apsīdu, nišu).
- ksantopsīns Redzes dzeltenais pigments, kas rodas, gaismas stariem iedarbojoties uz rodopsīnu - sarkano redzes pigmentu.
- apsikums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (1).
- apsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (1).
- apsikums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (2).
- apsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (2).
- rodoģenēze Rodopsīna krāsas atjaunošanās gaismā.
- apsikas Sarunas apsīkšana.
- stagnācija Sastingums, apsīkums kādā sabiedriskās dzīves, garīgās kultūras nozarē, cilvēka garīgā izaugsmē u. tml.
- sphaeropsidaceae Sferopsīdu dzimta.
- cicinnobolus Sferopsīdu dzimtas ģints "Ampelomyces" nosaukuma sinonīms.
- askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas.
- camarosporium Sferopsīdu dzimtas ģints.
- darluca Sferopsīdu dzimtas ģints.
- sphaeropsis Sferopsīdu dzimtas ģints.
- Coniothyrium wernstoffiae sferopsīdu dzimtas suga, kas rada brūnus plankumus uz rožu mizas, aprakstīta arī kā pleosporu anamorfa.
- sphaeropsidales Sferopsīdu rinda.
- peptisks Tāds, kas attiecas uz pepsīnu vai gremošanu.
- antitriptisks Tāds, kas kavē tripsīna darbību.
- pepsinolītisks Tāds, kas noārda pepsīnu.
- peptonizēts Tāds, kas sašķelts ar pepsīnu.
- nenogurstošs Tāds, kas strādā, darbojas bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
- mulāža Telpisks (kā, piemēram, ķermeņa daļas, priekšmeta) atveidojums ģipsī, vaskā, parafīnā dabiskā lielumā (demonstrēšanai, mācībām u. tml.).
- rodofilakse Tīklenes pigmentepitēlija īpašība aizsargāt vai atjaunot rodopsīnu.
- tripsinogēns Tripsīna proenzīms aizkuņģa dziedzera sulā, ko zarnu sulas enterokināze pārvērš tripsīnā.
- Murumbiģi Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst.
- Dimbovica Upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst.
- hemipeptons Viens no proteīna starpproduktiem, kuri rodas pepsīna sagremošanas ietekmē.
- sāls laizītava vieta, kur meža dzīvniekiem novieto vārāmo sāli (NaCl); nātrijs dzīvnieku organismā veicina pepsīna veidošanos, kas nepieciešams gremošanas procesam, tas veicina arī matu maiņu un uzlabo asinsriti; sāls dzīvniekiem sevišķi nepieciešams laikā, kad tie pāriet no sulīgās barības uz sauso barību un otrādi.
- kaulerpa Zalaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas dzimta ("Caulerpaceae").
- sifonaļģes Zaļaļģu nodalījuma rinda, laponis cauruļveidīgs vai lodveidīgs, bez šķērssienām, protoplastā daudz kodolu un diskveida hromatoforu, vairojas veģetatīvi; briopsīdu rinda.
- acetabulārija Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas ģints ("Acetabularia"), laponis atgādina 0,4-20 cm augstu cepurīšu sēņu augļķermeni.
- terapsīdi Zvērrāpuļi - izmirusi sinapsīdu apakšklases rāpuļu kārta, atzarojusies no kotilozauru celma paleozojā, karbona beigās; tipiski sauszemes dzīvnieki, izmiruši mezozojā, triasa periodā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa psī.