prolūvijs
prolūvijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: ģeoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prolūvijs | prolūviji |
| Ģen. | prolūvija | prolūviju |
| Dat. | prolūvijam | prolūvijiem |
| Akuz. | prolūviju | prolūvijus |
| Lok. | prolūvijā | prolūvijos |
Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājēs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sengravās veiktajos urbumos no gultnes – prolūvija kontakta zonas tika iegūti arī apraktas koksnes fragmenti.
- Šie gadskaitļi saskan ar to vecumu, kas netieši tika noteikts pēc prolūvija slāņa biezuma.
- Atmiršanas stadijā gravas garenprofils sasniedz līdzsvara stāvokli un gultni klāj prolūvijs un no nogāzēm noskalotais delūvijs.
- Autora veikti atkārtoti uzmērījumi parādīja, ka prolūvija slāņa biezuma gada pieauguma maksimālās vērtības ir līdz 0,018 m m a.
- Prolūvijs sāk izgulsnēties arī gravas gultnē, garenprofils pakāpeniski iegūst ieliektas līknes formu ( 1.2.1. un 1.2.2. attēls C).