priesteris

Lietojuma biežums :

priesteris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	priesteris	priesteri
Ģen.	priestera	priesteru
Dat.	priesterim	priesteriem
Akuz.	priesteri	priesterus
Lok.	priesterī	priesteros

priestere sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	priestere	priesteres
Ģen.	priesteres	priesteru
Dat.	priesterei	priesterēm
Akuz.	priesteri	priesteres
Lok.	priesterē	priesterēs

priesteriene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	priesteriene	priesterienes
Ģen.	priesterienes	priesterieņu
Dat.	priesterienei	priesterienēm
Akuz.	priesterieni	priesterienes
Lok.	priesterienē	priesterienēs

1.Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.

2.Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.

Stabili vārdu savienojumiAugstais priesteris. Priesteru kodekss.

Avoti: MLVV, MrJ, LLVV, R1

Korpusa piemēri