Paplašinātā meklēšana
Meklējam priesteris.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (44):
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Muhameds Arābu priesteris (~570.-632. g.), islāma dibinātājs.
- kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara.
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
- Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
- vaidelaitis Baltu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs un pareģis.
- Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
- brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā).
- bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
- Inka Dienvidamerikas indiāņu cilšu savienības (inku impērijas) valdnieks un augstākais priesteris 11.-16. gs.
- orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem
- sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- eksarhs Galvenais priesteris sengrieķu templī.
- Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
- litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
- introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri.
- biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi.
- Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību.
- Dalai lama lamaistu virspriesteris Lielais lama
- Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu
- ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis.
- vaidelis Pagānu priesteris.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- dasturs Parsu priesteris, kurš ir atbildīgs par rituāliem uguns tempļos un kurš valkā baltu turbānu; šis priestera amats tiek mantots.
- celebrants Persona, kas izpilda reliģisku ritu, priesteris, kas kalpo misē.
- zaotars Pilntiesīgs zoroastrisma priesteris.
- svētvīrs priesteris
- Atijs Nāvijs romiešu mitoloģijā - zinošākais priesteris - augurs, kurš jau agrā jaunībā izrādīja neparastas spējas izskaidrot dievu gribu pēc putnu izturēšanās
- taumaturgs Senajā Grieķijā baltās maģijas priesteris, kas tieši sazinās ar dieviem, kā arī mags, kas izdzen ļaunos garus un dēmonus, prasmīgs pareģis un astrologs.
- augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu.
- flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos.
- mistagogs Senajiem grieķiem - priesteris, kas pārzināja mistērijas (slepenās reliģiskās ceremonijas).
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
- Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem
- Athatrvanss Senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, viņš mīt debesīs kopā ar dieviem un ir viņu draugs, bet dievs Indra viņam palīdz veikt upurēšanas rituālus.
- kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt.
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
- krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks.
- barsoms Zoroastriešu reliģisko rituāļu atribūts: tamariska zariņu saišķis, ko priesteris tur kreisajā rokā lūgšanas laikā.
- mags Zoroastrisma priesteris senajā Rietumirānā, kā arī citos irāņu reliģiskajos novirzienos Aizkaukāzā, Mazāzijā u. c.
priesteris citās vārdnīcās:
LLVV
MEV