pretendēt
pretendēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pretendēju | pretendējam | pretendēju | pretendējām | pretendēšu | pretendēsim |
| 2. pers. | pretendē | pretendējat | pretendēji | pretendējāt | pretendēsi | pretendēsiet, pretendēsit |
| 3. pers. | pretendē | pretendēja | pretendēs | |||
Pavēles izteiksme: pretendē (vsk. 2. pers.), pretendējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pretendējot (tag.), pretendēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pretendētu
Vajadzības izteiksme: jāpretendē
Tīkot, tiekties (pēc kā); censties (ko) panākt, pieteikt savas tiesības (uz ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī Latvijā lielinieki ar LSD starpniecību pretendēja uz vietējās varas iegūšanu.
- Ja pastāv ražotāja garantija, nomnieks var pretendēt arī uz to.
- Zinātniece atzīst, ka nepretendē uz pētītā gadījuma atkārtošanu vai vispārināšanu.
- Minētais neliedz pieteikuma iesniedzējam pretendēt uz kompensācijas saņemšanu par morālo kaitējumu.
- Cietušais turpināja pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību arī pēc apdrošinātāja otrā atteikuma.