preteklis
preteklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | preteklis | pretekļi |
| Ģen. | pretekļa | pretekļu |
| Dat. | preteklim | pretekļiem |
| Akuz. | pretekli | pretekļus |
| Lok. | preteklī | pretekļos |
pretekle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pretekle | pretekles |
| Ģen. | pretekles | pretekļu |
| Dat. | preteklei | preteklēm |
| Akuz. | pretekli | pretekles |
| Lok. | preteklē | preteklēs |
1.Pretīgs cilvēks.
2.Tas, kas izraisa pretīgumu, arī riebumu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tad es nolaistos līdz tā cilvēka līmenim un būtu vēl lielāks preteklis.
- – Marks Leijendekers, tas preteklis no piektās klases.
- Piemēram, kad viņiem jāspēlē principiāli pretekļi.
- Sīkais, iedomīgais preteklis, nodomāja Logans.
- — Preteklis, smerdelis, ņuņņa!