postīgums
postīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | postīgums | postīgumi |
Ģen. | postīguma | postīgumu |
Dat. | postīgumam | postīgumiem |
Akuz. | postīgumu | postīgumus |
Lok. | postīgumā | postīgumos |
1.Vispārināta īpašība → postīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → postīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis rādītājs tika izmantots slimības postīguma izvērtēšanai.
- Dārzos, kur jau iepriekš novērots šā kaitēkļa postīgums, jālemj par insekticīda smidzinājuma nepieciešamību.
- Tālu no tā, ka atklātu tīrāku sfēru, nepastarpinātās vardarbības mītiskā manifestācija visdziļākajā nozīmē ir identa ar visu tiesisko vardarbību un nojausmu par tās problemātiku pārvērš pārliecībā par tās vēsturiskās funkcijas postīgumu, tās iznīcināšana tādējādi kļūst par uzdevumu.
- 69.1. apsekot labību sējumus, lai precizētu lapu slimību izplatību un postīgumu;
- Agra vai vēla snigšana var radīt postīgumus arī sala neizturīgām lauksaimniecības kultūrām.