poručiks
poručiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | poručiks | poručiki |
| Ģen. | poručika | poručiku |
| Dat. | poručikam | poručikiem |
| Akuz. | poručiku | poručikus |
| Lok. | poručikā | poručikos |
Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. – dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Avoti: LLVV, VtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No 1911. līdz 1914. gadam poručiks Ruškevics studēja Artilērijas akadēmijā Pēterburgā.
- 1899. gadā paaugstināts par poručiku, bet 1903. gadā par štābskapitānu.
- 1905. gadā paaugstināts par poručiku, bet 1910. gadā par štābskapitānu.
- Kopš 1900. gada poručiks, bet no 1904. gada štābskapitāna pakāpē.
- 1899. gadā paaugstināts par podporučiku, bet 1903. gadā par poručiku.