porūzis
porūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | porūzis | porūži |
| Ģen. | porūža | porūžu |
| Dat. | porūzim | porūžiem |
| Akuz. | porūzi | porūžus |
| Lok. | porūzī | porūžos |
Priekštelpa, priekšnams; forūzis.
Avoti: MalV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Kur stiepsi, porūzī viņu, porūzī un pie sienas!
- Un istaba, dieviņ tētiņ, istaba auksta kā porūzis!
- Man porūzī ir kortelītis, nebūs jābaidās no aukstuma...
- Bet pavisam kas cits, ja tevi smirdošā porūzī iespundējušas divas durnas bābas.
- Visriņķī vien akla tumsa, durvis tik cieši aizvērtas, ka ne gaismas stariņš neienāk porūzī.