portretēt
portretēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | portretēju | portretējam | portretēju | portretējām | portretēšu | portretēsim |
2. pers. | portretē | portretējat | portretēji | portretējāt | portretēsi | portretēsiet, portretēsit |
3. pers. | portretē | portretēja | portretēs |
Pavēles izteiksme: portretē (vsk. 2. pers.), portretējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: portretējot (tag.), portretēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: portretētu
Vajadzības izteiksme: jāportretē
1.Ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
1.1.transitīvs
2.Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
3.Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Radio stāstīja par padomju cilvēku patriotismu, un avīzes portretēja laimīgos.
- Cildenums, noblese un pašcieņa nolasāmi portretējamās stājā un sejas izteiksmē.
- Grosvalds toreizējo līdzgaitnieku portretējis nelielā akvarelī ( 1916, LNMM).
- Viņš portretē filmas varoņus, koķetējot ar viņu ārējo atribūtiku. “
- Nereti tieši Boses atstātās piezīmes rosināja iedziļināties atsevišķu portretēto cilvēku liktenī.